Džūkstes pagasts robežojas ar Tukuma novada Lestenes un Slampes pagastu, Dobeles novada Dobeles, Annenieku un Jaunbērzes pagastu, kā arī ar Jaunpils novada Jaunpils pagastu un Jelgavas novada Kalnciema pagastu. Pagasta kopējā platība ir 184,4 km2. 2018.gada sākumā pagastā dzīvoja 1416 iedzīvotāji.
Džūkstes vārds rakstos minēts 14. gadsimta sākumā, bet par pagasta izveidošanās gadu tiek uzskatīts 1890.gads, kad tas tika apvienotas ar Pienavas pagastu, un līdz 1925. gadam tā nosaukums bija Džūkstes – Pienavas pagasts. Nosaukums tas, domājams, ieguvis no Džūkstes un Pienavas upes, bet 1925. gadā pārdēvēts par Džūkstes pagastu.

Džūkstes nosaukums cēlies no vārda, kas apzīmē purvainu, staignu vietu vai arī lielu peļķi. Lancenieku nosaukums saistīts ar lankām, lanku pļavām jeb pārplūstošām, mitrām pļavām. Zeme pagastā tiešām ir smaga un mālaina, daudzviet mitra. Pirms meliorācijas te bija daudz ezeru, no kuriem lielākie bija Grauzdes, Burģu un Čūču ezers.

Džūkstes vēsture ir cieši saistīta ar evaņģēliski luterisko baznīcu, kas dibināta 1567.gadā, pateicoties Kurzemes un Zemgales hercogam Gothardam Ketleram. Mūra ēka celta 1689.gadā. Tā vairākkārt pārbūvēta, līdz 1899.gadā ieguva augstu un slaidu torņa noslēgumu, kas pilnībā mainīja celtnes ārējo veidolu. Baznīca sagrauta 1944.gadā.

​Visvecākā skola atradās “Ērģelniekos”, ko izveidoja mācītājs Vilperts, bet pirmās publiskās skolas izveidojās ap 1850.gadu, vispirms Džūkstē, tad Lanceniekos. No 1883. līdz 1903. gadam Lancenieku skolā strādāja Ansis Lerhis – Puškaitis, kurš aizsāka latviešu tautas pasaku vākšanu.

​Džūkste bija viena no pirmajām vietām latviešu sabiedriskās dzīves attīstībā. 1871. gadā pagastā notika pirmās dziesmu dienas, darbojās kori, tika veidotas dažādas biedrības. 1895 – 1898. gadā uzcelts Džūkstes biedrību nams, kurā tagad atrodas Džūkstes pagasta kultūras nams un Džūkstes pakalpojumu centrs.
​Otrā pasaules kara laikā Džūkstes pagasta teritorija stipri cieta, jo šeit no 1944. līdz 1945. gadam notika karadarbība. Par šo laiku pagastā liecina uzstādītie pieminekli un piemiņas vietas.

​Džūkstes pagasta vārdu pasaulē nesuši vīri, “kas nebaidījās pielikt roku sabiedriskā dzīvē un ziedot savu mūžu šim darbam”. Ievērojamākais no visiem ir skolotājs, folklorists, sabiedrisks darbinieks, dārznieks un rakstnieks Ansis Ļerhis – Puškaitis (1859 – 1903, skolotājs, latviešu Pasaku tēvs), pateicoties kuram pagasta teritorijā izveidots Džūkstes Pasaku muzejs.

• Džūkstes Pasaku muzejs:
  Muzejs iepazīstina ar latviešu tautas pasakām un latviešu pasaku tēvu Ansi Lerhi-Puškaiti (1859 -1903), Muzejs piedāvā tikšanos ar pasakām, senajām rotaļām, spēlēm un aicina veidot pasaku uzdevumus muzeja leļļu teātrī. (tīmekļa vietnē)
• Džūkstes baznīcas drupas:
  Džūkstē baznīca uzcelta jau 1567. gadā, vairākkārt pārbūvēta un II Pasaules kara beigas Ziemasvētku kauju laikā nopostīta. Baznīcas mūru konservācija uzsākta 2016. gada, bet Jaunās baznīcas celtniecība uzsākta 2017.gada septembrī. Arhitekts – Gins Sūna. (tīmekļa vietnē)
• Kārļa Zemdegas piemineklis I Pasaules karā kritišajiem Džūkstē:
  Piemineklis I Pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Džūkstes un Slampes draudzes dēliem atklāts 1935.gada 17.novembrī. Tā centrā – gigantiska somu granītā urna, kas simbolizē kritušo dvēseles, kurām nav mājvietas dzimtajā zemē, uz pakāpieniem stāv sērojošo sieviete un karavīrs ar šķēpu un ozola zaru. Uzskata, ka tas ir viens no labākajiem K. Zemdegas darbiem. Savukārt Džūkstes kapos ir divi K. Zemdegas veidoti pieminekli – izcilam skolotājam, ērģelniekam Teodoram Veidemanim, skolas pārzinim Kristapam Ozolam.
• Piemiņas akmens Latvijas Republikas prezidentam Gustavam Zemgalam:
  Piemiņas akmens uzstādīts 1990. Gadā, iesākumā pie “Brātiņu” mājām, tagad – Piemiņas parka Džūkstes centrā.
• Piemineklis Ziemassvētku kauju piemiņai Džūkste:
  Piemineklis veltīts 1944.gada Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu leģionā 19.divizijas cīnītajiem. Ziemassvētku kauju piemiņai, autors ir tēlnieks I.Dobičins, arhitekte R.Dobičina. Atklāts 1990.gada 11. Novembrī, bet 5.decebbrī tika apliets ar sarkanu krāsu un vandaliski uzsprindzināts. Nospridzinātie akmens gabali vēl tagad atrodas pieminekļa pakājē
• Piemiņas akmens represētajiem Džūkstes iedzivotājiem:
  Akmens uzstādīts 1989.gadā par piemiņu 1941. un 1949.gadā deportētajiem Džūkstes pagasta iedzīvotājiem.
• Piemineklis Ziemassvētku kauju piemiņai Pienavā:
  Piemineklis Latviešu leģiona karavīriem Ziemassvētku kauju piemiņai, kas norisinājās 1944. gada 23.-31. decembrī Džūkstes pusē, atrodas Rīgas – Liepājas šosejas malā.
• Piemiņas akmens Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem “Rumbās”:
  Piemiņas akmens Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – latviešu leģionāriem, kas 1944.gadā, izturēdami desmitkārtīgu padomju armijas pārspēku, nepadevās. Akmens uzstādīts 1991.gadā bijušo “Rumbu” māju vietā. Tā autors ir ievērojamais latviešu tēlnieks Ojārs Feldbergs. Dziļāk parkā redzams tēlnieka Ģirta Burvja veidotais piemineklis “Sarkanais pret brūno” – divi sašķelti akmeņi ar akmeņi iecirstiem liel kauju norises laikiem un kara nestā posta statistiku.
• Kinopilsētiņa Cinevilla:
  Kinopilsēta izveidota vēsturiskās spēlfilmas “Rīgas sargi” (2007) uzņemšanai. Kino dekorācijās apskatāmi Vecrīgas un Pārdaugavas skati, kas pēc tam pielāgoti arī filmas “Sapņu komanda 1935” (2012) filmēšanai. Latviešu saimnieka sēta tapa kinofilmas “Rūdolfa mantojums” (2010) vajadzībām, bet zemgaļu pils, filmējot leģendu “Nameja gredzens” (2018). (tīmekļa vietnē)
• Slampes stacija:
  1904. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Jelgava – Tukums un uzbūvēta Slampes stacija, kas bija daļa no Ventspils – Maskavas dzelzceļa līnijas. Līniju pasažieru pārvadāšanai slēdza 1998.gadā, šobrīd to izmantojot tikai kravas vilcienu satiksmei.
• Piemiņas akmens deportētajiem Slampes iedzīvotājiem “Zelta josta”:
  Akmens atklāts 2012.gada 14. jūnijā. Tā autors ir tēlnieks Ģirts Burvis, arhitekts Edvīns Vecumnieks.
• “Abavas” vīna darītavas pagrabs:
  “Abavas” vīna darītavas vīna pagrabs un vīna bārs, kur apmeklētāji var ne tikai nodegustēt visus aktuālos dzērienus, bet arī iegādāties līdzņemšanai. (tīmekļa vietnē)
• Piemiņas akmens meliorācijas darbiem:
  Akmens uzstādīts 1975. gada 19.septembrī kā piemiņas zīme pēdējam meliorētajam lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāram Slampes ciemā.
• Lielā Ķemeru tīrelis laipa:
  Lielā Ķemeru tīrelis ir viens no augstajiem purviem, kuru pēdējo 8000 gadu laikā izveidojušas nelielas sūnas – sfagni. Tīreļa laipa aizvedis sūnu, purva priedīšu, akaču, tumšu ezeriņu un vaivariņu smartu valstībā. Laipai ir divi loki – lielais (3,4 km) un mazais (1,4 km). (tīmekļa vietnē)
• Dunduru pļavas un skatu tornis:
  Dunduru pļavas atjaunotās Slampes ūpītis krastos piedāvā apskatīt savvaļā dzīvojošus zirgus un govis, kā arī vērot pļavas putnus no 5 m augsta skatu torņa.
• Skatu platforma Dunduru pļavās:
  Divas skatu vietas Dunduru pļavu un Melnragu rikles zālāju teritorijā, kur nupat veikti vērienīgi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi. Līkumoto tecējumu 7,5 km garumā atguvusi 20.gadsimta 30. gados iztaisnotā Skundrupīte, kas nākotnē Melnragu un Dunduru pļavu zaļajos nodrošinās palieņu režīmu. (tīmekļa vietnē)